Pirms 240 gadiem, 1772. gada 29. martā, ceļojuma laikā Londonā nomira daudzus laikabiedrus fascinējušais zviedru filozofs, teologs un mistiķis Emanuels Svēdenborgs.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30

Lasīt citas ziņas

Interesanti, ka savu nāves dienu kādā vēstulē mēnesi iepriekš viņš bija precīzi paredzējis. Svēdenborgs ticēja spiritismam, redzēja vīzijas, uzskatīja, ka sapņos kontaktējas ar garu pasauli un dažas reizes pie viņa atnācis arī Dievs. Savus darbus viņš rakstīja latīņu valodā un noformulēja “Jaunās Jeruzalemes” ticību – filozofiskos uzskatos un konstrukcijās balstītu kristīgo mācību, kam turpmākajos gados radās sekotāji visā Eiropā, tā sauktie svēdenborgieši. Svēdenborgs bija viens no veģetārisma aizsācējiem Eiropā, jo viņa ieskatā gaļu pārtikā patērējot tikai grēcīgi radījumi. Vienlaikus pret zivīm teologam iebildumu nebija.