Dzimis pirmās latviešu avīzes redaktors

Pirms 240 gadiem latīņu valodas profesora ģimenē Jelgavā piedzima vācbaltu žurnālists ar īru saknēm Kārlis Fridrihs Vatsons – viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem, kuram varam būt pateicīgi par pirmā latviešu laikraksta “Latviešu Avīzes” izdošanu 1822. gadā. Getingenes universitātē studējušais Vatsons bija tolaik aristokrātiskās inteliģences vidū populāro tautas apgaismības ideju piekritējs. Viņu vadīja pārliecība, ka, ņemot vērā vēstures pārestības, vācieši ir parādā latviešiem; parāds tiem jāatmaksā ar ieguldījumu izglītošanā. Viens no veidiem, kā to darīt, – izdot plašam lokam domātu avīzi. Pirmo reizi publiski Lestenes un Struteles mācītājs Vatsons par to paziņoja 1817. gadā, uzstādamies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā. Gadu pirms tam tika izdota viņa sarakstītā “Lasāma grāmata. Latviešu bērniem par labu sarakstīta”. Avīzes idejas realizācija prasīja piecus gadus un īstenojās ar Jelgavas izdevēja J. V. Stefenhāgena un vācu muižniecības pārstāvju atbalstu. “Latviešu Avīzes” ziņoja gan par pašu zemē, gan citviet notiekošo, sniedzot derīgus saimnieciskus, tāpat didaktiskus padomus. Sākotnēji avīzei trūka lasītāju, kamdēļ visiem Kurzemes guberņas pagastiem deva rīkojumu to abonēt. Kritiķiem, kas aizrādīja, ka avīzes saturs latviešiem varbūt par grūtu, Vatsons atbildēja, ka laikrakstu izdod ne “laika kavēklim”, bet “latviešu ļaužu prāta cilāšanai un sirds labošanai”.