Pirms 230 gadiem, 1786. gada 8. augustā, šveiciešu ārsts, botāniķis un mineralogs Mišels Gabriels Pakārs vietējā mednieka un kalnu pazinēja Žaka Balmā pavadībā beidzot kā pirmais uzkāpa augstākajā Alpu kalnu virsotnē Monblānā.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13

Lasīt citas ziņas

Šo brīdi pieņemts uzskatīt par alpīnisma dzimšanas dienu. Toreiz gan vēl nezināja, ka virsotne ir 4809 m augsta, tātad augstākā Eiropā. Monblāns vairāk bija pazīstams ar nepieejamību. Ģeologs un kalnos kāpējs Orass Benedikts de Sosūrs 1760. gadā bija izsludinājis prēmiju tam, kurš pirmais atklās ērtāko Monblāna iekarošanas maršrutu un sasniegs virsotni. Pakārs to bija mēģinājis vairākkārt, bet allaž neveiksmīgi. Šoreiz tas izdevās, un Pakārs kopā ar Balmā kalna virsotnē pavadīja 35 minūtes. Savojas hercogs Viktors Amadejs III savam pavalstniekam Balmā par to piešķīra dižciltīgā titulu “Le Monblāns”. Nākamajā gadā kalnu izmērīja, un izrādījās, ka tas ir augstākais.