1789. gada 16. jūlijā. Francijā sāk nojaukt Bastīlijas cietoksni – cietumu 0
Pirms 230 gadiem Lielās Franču revolūcijas gaitā Parīzē tika uzsākta Francijas karaļa Luija XVI despotismu simbolizējošā Bastīlijas cietokšņa – cietuma nojaukšana.
Divas dienas iepriekš revolucionārais pūlis bija ieņēmis parīziešu vidū ļoti nepopulāro Bastīliju un atbrīvojis tajā esošos septiņus ieslodzītos “despotisma upurus”. Taču iespējams, ka revolucionārus pat vairāk bija interesējušas cietoksnī esošās 250 mucas šaujampulvera un ieroči.
Būvēta 14. gadsimtā Simtgadu kara laikā ar Angliju nolūkā pastiprināt Parīzes nocietinājumus, kopš 15. gadsimta Bastīlija bija kalpojusi par cietumu. Revolucionārā prese apgalvoja, ka tā esot moku ierīcēm piebāzta “verdzības un šausmu vieta” ar tumšām pazemes cellēm, kur ieslodzītie smokot “50 gadus”.
Īstenībā cietoksnis sen kalpoja lielākoties kā ieslodzījuma vieta aristokrātiskiem gūstekņiem, kuri arī mēdza pārkāpt krimināllikumu un morāles normas, kā arī tiem kriminālnoziedzniekiem, kurus arestēja Parīzē. Mūsdienu vēsturnieki norāda, ka 18. gadsimtā uzturēšanās apstākļi, salīdzinot ar citiem karaļvalsts cietumiem, Bastīlijā bijuši samērā labi. Beidzamos gados vidējais ieslodzījuma termiņš cietoksnī bija daži mēneši.
Pazemes kazemātus nelietoja; kameras bijušas ar logu, pavardu un vienkāršām mēbelēm. Par cietokšņa nojaukšanu runāts vēl pirms revolūcijas sākuma. Kas attiecas uz atbrīvotajiem ieslodzītajiem, četri no viņiem bija pieķerti naudas viltotāji, viens – grāfs de Solāžs – Bastīlijā bija ieslodzīts pēc paša ģimenes pieprasījuma kā seksuāls izvirtulis, bet vēl divi – kāds Taverņjē un de Malvils – bija psihiski slimi.
Vēlāk abus pārvietoja uz kādu patversmi, bet de Malvilu, tā kā viņš bija gados vecs, sirmiem matiem un bārdu apaudzis, pirms tam vadāja pa Parīzes ielām kā dzīvu “karaļa despotisma upuri”. Līdz novembrim Bastīlija bija praktiski nojaukta. Mūsdienās tās vietā ir Bastīlijas laukums.
