Mobilā versija
+0.3°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 18. janvāris, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

1793. gada 15. oktobrī

Acu gaismu dzimtcilvēku dēls zaudēja baku epidēmijas laikā piecu gadu vecumā. Neredzēdams apkārtējo, aklais jaunietis veidoja pats savu iekšējo pasauli. Tās daļa bija pašsacerēti dzejoļi, alegoriskas dziesmas un pat sprediķi. Indriķi šajā nodarbē atbalstīja Apriķu draudzes mācītājs, vācietis Kārlis Gothards Elverfelds. Viņš puiša veikumu pierakstīja, apkopoja, tulkoja un popularizēja vietējā vācu presē. Elverfelda aizgādībā 1806. gadā iznāca dzeju grāmata “Tā Neredzīgā Indriķa dziesmas”. Neredzīgais Indriķis nebija gluži pirmais latviešu dzejnieks, jo vēl pirms viņa 18. gadsimta vidū vārsmojuši brāļu draudžu literāts no Smiltenes Ķikuļu Jēkabs un Krimuldas skolotājs Juris Natanaēls Ramanis. Tomēr par viņiem ziņas ir ļoti skopas.

Pievienot komentāru

Polija paziņo par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu Polija trešdien paziņojusi par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu, helikopterus un iznīcinātājus armijas spēku pastiprināšanai.
Interneta hits Igaunijā: "Esmu krievs, bet mīlu Igauniju" (1)Igaunijas interneta lietotāju vidū lielu interesi dažu dienu laikā izpelnījusies Narvas repera Jevgeņija Ļapina igauniski un krieviski dziedātā dziesma “Olen venelane” (“Esmu
Draugiem Facebook Twitter Google+