Pirms 220 gadiem, 1795. gada 25. novembrī, Polijas karalis Staņislavs II Augusts Poņatkovskis atteicās no troņa. Tādējādi uz 123 gadiem pārstāja eksistēt Polijas valsts, jo poļu zemes savā starpā sadalīja kaimiņi – Prūsija, Krievija, Austrija. Agrākā poļu vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste tika Krievijai. Tā bija trešā un beidzamā iekšpolitiski, ārpolitiski novājinātās un saimnieciski atpalikušās Polijas dalīšana (pirmā notika 1772., otrā 1793. gadā ). Staņislava II Augusta mēģinājumi 90. gadu sākumā modernizēt valsti cieta sakāvi ne tikai aristokrātijas naidīguma dēļ – tā savas privilēģijas turēja augstāk par valsts stabilitāti –, bet arī tāpēc, ka militāri iejaucās Krievija. Nelīdzēja patriotisko spēku sacelšanās Tadeuša Kostjuško vadībā – arī tiem traucēja iekšējā sašķeltība. Kostjuško dumpi apspieda Krievijas impērijas un Prūsijas karaspēks. Pēc tam valsts liktenis bija izlemts. Jāpiebilst, ka poļu vēsturnieki runā arī par “ceturto dalīšanu”, ar to domājot 1939. gada rudens notikumus.