Dzimis Kaspars Biezbārdis

Pirms 210 gadiem, 1806. gada 8. decembrī, Slokas pagasta “Biezbāržos” turīga saimnieka un tirgotāja ģimenē dzimis Kaspars Ernests Biezbārdis – pedagogs, publicists, viens no pirmās latviešu atmodas darbiniekiem un ražīgākajiem jaunlatviešu publicistiem, cīnītājs pret latviešu pārvācošanos. 19. gadsimta pirmajā pusē pēc augstākās izglītības iegūšanas daudzi latvieši nākamās karjeras vārdā nereti centās aizmirst savu valodu un saknes, taču Biezbārdis bija viens no pirmajiem izglītotajiem vīriem, kas latvietību nepameta. Mācījies Tērbatas universitātē, kā publicists viņš darbojās ārkārtīgi plaši, rakstot gan vāciski, gan latviski kā par vēsturi, dabaszinībām valodniecību, filozofiju, tā matemātiku, pa starpu vēl sacerēdams dzeju un tulkodams. Lielākie nopelni Biezbārdim ir latviešu valodas un ortogrāfijas attīstībā. Viņa veidoti ir vārdi “līnija”, “sleja”. Tāpat nozīmīgs darbs ir 1869. gadā izdotā “Mūsu valoda un viņas rakstība”. Tajā pašā laikā Biezbārdis atzīts arī par vienu no rusofilākajiem 19. gadsimta latviešu inteliģences aprindās jeb, kā par viņu rakstīja 30. gados, “daudz darījis krievu ģifts iepotēšanā latvju sabiedrībā”. Saprotams, padomju okupācijas gados viņa personība tika īpaši izcelta.