×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
23. februāris, 2018
Drukāt

1808. gada 23. februārī. Dzimis latviešu rakstu valodas reformētājs (8)

Bars

Juris Bārs (1808 – 1879).

Pirms 210 gadiem Līvbērzes pagasta Lāčos kalēja ģimenē piedzima pirmais latviešu tautības valodnieks šī vārda zinātniskā nozīmē, dzejnieks un ārsts Juris Bārs. Viņš ir viens no pirmajiem latviešiem – Tērbatas universitātes studentiem, 1842. gadā absolvēja augstskolas Medicīnas fakultāti. Būdams pārvācošanas pretinieks, Bārs pirmais mudināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa 1847. gadā paustie ieteikumi atrodas mūsdienu latviešu ortogrāfijas pamatā. Viņš ierosināja latviešu rakstos garo skaņu apzīmēšanai lietot nevis vācisko “h”, bet garumzīmi – svītriņu. Tāpat Bārs ieteica atbrīvoties no vāciskajiem “čupu”’ burtiem. Jaunlatvieši savās publikācijās centās ievērot valodnieka ieteikumus, tomēr sākumā sekmes bija vājas, jo jaunievedumiem pretojās vācbaltu aprindas un tipogrāfijās trūka vajadzīgo burtu tekstu salikšanai. Bārs tāpat pētījis latviešu fonētiku, pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturoja lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā “e” lietošanas nosacījumus. 19. gadsimta vidū Bāru uzskatīja par lielāko autoritāti latviešu valodas jautājumos. Viņa laikabiedrs, skolotājs un publicists Andrejs Spāģis atminas, ka valodnieks un mediķis allaž uzsvēris savu latviskumu, runājis par to ar lepnumu: “Atsevišķus cilvēkus viņš atļaujas pelt, bet tautu nekad ne – to viņš dedzīgi un lietišķi aizstāv.” Bāram piemitusi raita valoda, ko viņš demonstrējis tulkojot. Piemēram, Ivana Krilova fabulas. Valodniecība un publicistika gan vairāk bija aicinājums un vaļasprieks, jo visu mūžu Bārs strādāja par ārstu – vispirms Dundagā, tad Kuldīgā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Pareiz jāsaka baltvācu, nevis vācbaltu. Ir baltijas vācieči – baltvācieši, tāpat kā Pievolgas vāciešim Krimas tatāri vai Amerikas latvieši.

    • Nebūs īsti pareizi. Vēsturnieku aprindās jau sen pēc loģikas ir pieņemts, ka Latvijā agrāk dzīvojošos vāciešus sauc par vācbaltiem. Savukārt tie Baltijas izcelsmes vācieši, kas dzīvoja un arī tagad dzīvo Vācijā ir baltvāci.

      • “Baltijas izcelsmes vācieši, kas dzīvoja . . . Vācijā.”
        – – – – – – – – –
        Tas sevišķi loģiski neizklausās. Ko tu ar to domā?

        • Ko tur daudz stāstīt. Lai loģika pār Jums nolaistos, palasiet grāmatiņas, pagūglējat kaut vai. Par tiem agrākajiem Baltijas vāciešiem, kas pārcēlās uz senču dzimteni vēl cara laikos, par bijušajiem baroniem, kas dzīvoja Vācijā pēc Pirmā pasaules kara, par vēlākajiem repatriantiem un par Baltijas vāciešu apvienībām Vācijā mūsdienās. Lai veicas!

  2. Paldies V. Sprūdem par J. Bāra gadadienas un nopelnu atgādināšanu. Daži labojumi tomēr nepieciešami. 1) Pārspīlējums teikt, ka J. B. pirmais pareizi noteicis latviešu valodas skaņu sistēmu. 2) J. B. tēvs bija ne tikai smalks kalējs, bet arī krodzinieks, un nākamais ārsts un valodnieks, kā var spriest pēc arhīvu dokumentiem, piedzima Līvbērzes Nēvalu krogā, nevis “Lāčos”. 3) Nav “vācbaltu”, bet ir “vācbaltieši” vai “baltvācieši”.

  3. Un Dundagā ir informācijas stends par Bāra saistību ar Dundagu…

  4. Bārs apglabāts Kuldīgā, tagad jau likvidētos kapos. Bāra piemiņas vieta palikusi, arī dzejnieka Frīdenberga.

    • neatlaidīgi likvidē arī latviešu valodu kā tādu – ar latviešu vārdiem runā krieviski, latviešu vārdus aizstāj ar angļu, krievu un citu tautu vārdiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+