Juris Bārs (1808 – 1879).
Juris Bārs (1808 – 1879).
Juris Bārs (1808 – 1879).

1808. gada 23. februārī. Dzimis latviešu rakstu valodas reformētājs 8

Pirms 210 gadiem Līvbērzes pagasta Lāčos kalēja ģimenē piedzima pirmais latviešu tautības valodnieks šī vārda zinātniskā nozīmē, dzejnieks un ārsts Juris Bārs. Viņš ir viens no pirmajiem latviešiem – Tērbatas universitātes studentiem, 1842. gadā absolvēja augstskolas Medicīnas fakultāti. Būdams pārvācošanas pretinieks, Bārs pirmais mudināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa 1847. gadā paustie ieteikumi atrodas mūsdienu latviešu ortogrāfijas pamatā. Viņš ierosināja latviešu rakstos garo skaņu apzīmēšanai lietot nevis vācisko “h”, bet garumzīmi – svītriņu. Tāpat Bārs ieteica atbrīvoties no vāciskajiem “čupu”’ burtiem. Jaunlatvieši savās publikācijās centās ievērot valodnieka ieteikumus, tomēr sākumā sekmes bija vājas, jo jaunievedumiem pretojās vācbaltu aprindas un tipogrāfijās trūka vajadzīgo burtu tekstu salikšanai. Bārs tāpat pētījis latviešu fonētiku, pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturoja lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā “e” lietošanas nosacījumus. 19. gadsimta vidū Bāru uzskatīja par lielāko autoritāti latviešu valodas jautājumos. Viņa laikabiedrs, skolotājs un publicists Andrejs Spāģis atminas, ka valodnieks un mediķis allaž uzsvēris savu latviskumu, runājis par to ar lepnumu: “Atsevišķus cilvēkus viņš atļaujas pelt, bet tautu nekad ne – to viņš dedzīgi un lietišķi aizstāv.” Bāram piemitusi raita valoda, ko viņš demonstrējis tulkojot. Piemēram, Ivana Krilova fabulas. Valodniecība un publicistika gan vairāk bija aicinājums un vaļasprieks, jo visu mūžu Bārs strādāja par ārstu – vispirms Dundagā, tad Kuldīgā.

Reklāma
Reklāma