Velosipēda priekštecis Eiropas ceļos

Pirms 200 gadiem vācu izgudrotājs Karls Draizs pa Bādenes labāko ceļu no savām mājām Manheimā devās pirmajā izbraucienā ar velosipēda priekšteci – skrejriteni jeb “draizīnu”, kā to vēl sauca. Tas atgādināja mūsdienu divriteni, bet bija no koka. Braukšana notika, atsperoties ar kājām no ceļa, balansējot un stūrējot priekšējo riteni ar īpašu sviru. Izgudrotājs apgalvoja, ka ideju pasmēlies, vērojot slēpotājus ziemā. Pedāļi jau ir 19. gadsimta otrās puses papildinājums. Draizs izvēlējās ap 7 km garu distanci no mājām līdz vietējam pastam, ko veica nedaudz ilgāk nekā stundā. Attīstītais maksimālais ātrums bija ap 15 km/h. Tas tika uzskatīts par lielu progresu, un skrejritenis guva atzinību tā laika sabiedrībā. Parādījās daudz pakaļdarinājumu, jo pats Draizs nesteidzās izgudrojumu patentēt un galu galā tas neatnesa viņam nekādus finansiālus labumus. Tikmēr skrejriteņu skaita palielināšanās atklāja problēmu – ceļi pārsvarā bija tik sliktas kvalitātes un kariešu izdangāti, ka pirmie braucēji sāka pārvietoties pa ietvēm un šoseju malām, kuras ierasti piederēja gājējiem. Vairojoties sadursmju un nelaimes gadījumu skaitam, varasiestādes Manheimā, Milānā, Londonā, Ņujorkā un pat Indijas pilsētā Kalkutā (Kolkatā) uz laiku aizliedza skrejriteņu izmantošanu.