Pirms 200 gadiem Šlēsvigas zemē mācītāja ģimenē piedzima vācu vēsturnieks, arī jurists, publicists, rakstnieks, politiķis un filologs, Nobela prēmijas literatūrā (1902) laureāts Kristians Matiass Teodors Momzens. Viņa izcilākais, fundamentālais darbs ir “Romas vēsture” faktiski 21 sējumā, kur pieci sējumi veltīti senās Romas valsts vēstures aprakstam no pirmsākumiem līdz Jūlijam Cēzaram un vēl 16 sējumos apkopoti vēstures avoti “Corpus Inscriptionum Latinarum”. Nekas izsmeļošāks par senās Romas vēsturi līdz šim tā arī nav tapis. Pateicoties šim pētījumam, Momzenam piešķīra Romas pilsētas goda pilsoņa titulu, un to dēļ viņš tāpat saņēma Nobela prēmiju. Viņu arī mūsdienās pieskaita Eiropas vēstures pētniecības klasiķiem, bet viņa grāmatu uzskata par vienu no Eiropas vēstures pētniecības meistardarbiem. Vēsturniekam vēl dzīvam esot, Momzena sarakstītais tika pārizdots deviņas reizes. To sāka tulkot citās valodās. “Romas vēsture”, kas, laikabiedru raksturojumā, padarīja Momzenu “slavenu vienā brīdī”, 19. gadsimta otrajā pusē radīja ārkārtīgi lielu interesi par antīko vēsturi vispār. Romas valsti, tās kārtību un paradumus sāka salīdzināt ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākumā pastāvošo politisko, idejisko un sadzīvisko ainu, zināmā mērā minot Romu kā pozitīvu piemēru.