Pirms 200 gadiem Valmieras mācītājmuižas Ruģēnu māju saimnieka, hernhūtieša ģimenē piedzima literāts un publicists Jānis Ruģēns, viens no 19. gadsimta vidus latviešu atmodas priekšvēstnešiem. Kā atzīmē literatūrzinātnieki, Ruģēns bija visnacionālāk noskaņotais starp tiem latviešu autoriem, kas sāka rakstīt 19. gadsimta 30. gados. Viņš viens no pirmajiem apjauta, ka pamazām veidojas jauna latviešu nācija, kritizēja latviešu vēlmi pārvācoties, taču mudināja iegūt izglītību vācu valodā, lai tad “strādātu pie tautas labuma”, iegūtu stāvokli sabiedrībā. “Un kāpēc tad visai tautai būs par zemniekiem vien palikt, kāpēc tad zemnieks nevar savu dēlu par amatnieku, rentes kungu jeb par pašu mācītāju iekš draudzes audzināt?” viņš retoriski vaicā savā 1843. gada apcerējumā “Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm”, aicinot uz lielāku pašcieņu. Ne katram latvietim obligāti jābūt zemniekam, un ne katrs vācietis ir kungs. Šis sacerējums Ruģēna dzīves laikā netika publicēts, taču ceļoja latviešu aprindās daudzos norakstos. Zinādams Garlība Merķeļa nostāju, arī Ruģēns savā publicistikā akcentēja vāciešu kā apspiedēju lomu; uzsvēra, ka pirms bruņinieku ierašanās latvieši bijuši brīva tauta. Autora dzejas un fabulas, kurās netrūka iepriekšminētās nostājas, tika publicētas tā laika latviešu presē, kur Ruģēns iepazīstināja latviešus arī ar pasaules ģeogrāfiju un zinātniskiem jautājumiem.