Rīga iegūst Vērmaņdārzu

Pirms 200 gadiem Rīgā publiskai izmantošanai svinīgi nodeva pēc dārznieka J. Šmeislera projekta izkopto Vērmanes parku, kas bija izveidots 1812. gada Napoleona karā nodedzinātās Pēterburgas priekšpilsētas vietā. Parku nosauca līdzekļu ziedotājai, Melngalvju brālības eltermaņa Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitnei Annai Ģertrūdei Vērmanei par godu. Viņa parkam bija ziedojusi 2000 rubļu – tam laikam ļoti solīdu summu. Vērmanes parks jeb Vērmaņdārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā. Pirmais ir Ķeizardārzs vai Viesturdārzs. Sabiedrisks ainavu parks gan bija nevis Vērmaņu, bet Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatora Pauluči ideja. Naudu apstādījumiem vāca ziedojumos, un Vērmaņi te izrādīja lielu iniciatīvu. Kurš ziedoja vairāk par rubli, ieguva tiesības iestādīt parkā vienu kociņu. Annas Vērmanes dēls, rūpnieks un Rīgas industrializētājs Johans Kristofs Vērmanis arī pēc mātes nāves turpināja piešķirt naudu parka pilnveidošanai un labiekārtošanai, kā arī uzstādīja Annai piemiņas obelisku. Jāatzīmē, ka 1852. gadā uzņēmējs palīdzēja izveidot arī Arkādijas parku. Vērmaņu ziedojumi saistījās ar nosacījumu, ka pilsēta parku nekad nepārdos, nesadalīs un tas vienmēr būs atvērts pilsētnieku atpūtai. Pilnībā pilsētas īpašumā parks nonāca 1879. gadā.