1818. gada 5. maijā. Pasaulē nāk Kārlis Markss 0
Pirms 200 gadiem jurista ģimenē Dienvidvācijas pilsētā Trīrā piedzima filozofs, politekonoms, žurnālists un reizē viens no sociālisma un komunisma ideoloģijas pamatlicējiem Kārlis Markss.
Pazīstamākie no viņa darbiem ir trīssējumu “Kapitāls”, kā arī kopā ar līdzgaitnieku Frīdrihu Engelsu Londonā sarakstītais pamflets “Komunistiskās partijas manifests”.
Marksa uzskats, ka cilvēku sabiedrības attīstību nosaka šķiru cīņa, bet konkrēti kapitālismā visa pamatā ir cīņa starp īpašniekiem – buržuāziju – un darbaļaudīm, kas pirmajiem pārdod savu darbu apmaiņā pret algu, kā arī par proletariāta revolūciju kā neizbēgamību, pasaulē guvusi gan plašu atzinēju, gan noliedzēju pulku.
Tādējādi Marksu var pieskaitīt ietekmīgākajiem filozofiem, jo arī vēlme atspēkot viņa mācību stimulējusi pasaules filozofiskās domas attīstību. Turklāt Marksa filozofija veicināja socioloģijas kā zinātnes rašanos vai pat bijusi tās pamatā.
Vienīgā nelaime, ka Markss dzīves laikā nepaspēja pilnībā noformulēt savu mācību; vairāki viņa darbi palika nepabeigti, tāpēc idejas ir ļoti dažādi interpretējamas, kas vēstures gaitā radīja ļoti plašu kreiso mācību spektru, kurā katrs uzskata, ka tieši viņš 19. gadsimta domātāju “tulko” visprecīzāk.
19./20. gadsimtā viņa mācība par pasaules sociālekonomiskā iekārtojama likumsakarībām šķita pievilcīgas arī daudziem latviešiem intelektuāļu aprindās. Par tām daudz runāja un daudz strīdējās arī gadsimtu mijā, kaut gan fundamentālais “Kapitāls” un citi viņa darbi cara Krievijā bija oficiāli aizliegti.
Tomēr jau toreiz tika aizrādīts, ka nabadzību pasaulē nevar izskaidrot tikai ar nevienlīdzīgo līdzekļu sadali kapitālismā un tai var būt arī gluži individuāli izskaidrojumi.
