×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.0°C
Marija, Marika, Marina
Sestdiena, 21. jūlijs, 2018
24. janvāris, 2018
Drukāt

1828. gada 24. janvārī. Dzimis mikrobioloģijas pamatlicējs

Kons

Pirms 190 gadiem Prūsijas pilsētas Breslavas (Vroclavas) tirgotāja ģimenē piedzima botāniķis un dabaszinātnieks Ferdinands Kons. Viņu kopā ar gados jaunāko ārstu Robertu Kohu godina kā bakterioloģijas zinātnes dibinātāju. Kā students Kohs interesējās par botāniku, taču viss mainījās, kad 1849. gadā tēvs Ferdinandam uzdāvināja tam laikam ļoti smalku un dārgu mikroskopu, kāda nebija pat Breslavas universitātē, kur censonis mācījās. Līdz ar to Kona uzmanības centrā 19. gadsimta vidū nonāca tobrīd pētnieku prātus intriģējošās aļģes, sēnes un baktērijas – sīkbūtnes, kas izraisīja augu un dzīvnieku slimības. Kons pirmais izvirzīja teoriju, ka baktērijas līdzinās augiem, tāpat uzsvēra, ka baktērijām piesārņots dzeramais ūdens vai antisanitāros apstākļos turēta pārtika izraisa saslimšanu. Kad 1876. gadā pie viņa jau kā slavena zinātnieka vērsās vēl mazpazīstamais ārsts Roberts Kohs, profesors neliedza savu laboratoriju Sibīrijas mēra izraisītāja meklēšanā, kā arī sniedza palīdzību pētījumos. Tas lika pamatus Koha karjerai, un viņam izdevās ne tikai atklāt Sibīrijas mēra baktēriju Bacillus anthracis, bet, jau patstāvīgi turpinot darbu, arī tuberkulozes un holeras ierosinātājus, par ko 1905. gadā Kohs saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Viņa labvēļa Ferdinanda Kona augstākais sniegums bija 1872. – 1875. gadā izdotais trīssējumu darbs “Neue Untersuchungen über Bakterien” (“Jauni pētījumi par baktērijām”), kurā profesors pirmo reizi klasificēja baktērijas, aprakstīja to bioloģiskās īpatnības un lomu dažādos procesos – rūgšanā, pūšanā, slimību izraisīšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+