Pirms 180 gadiem Parīzē augsta ranga Francijas Tieslietu ministrijas ierēdņa ģimenē piedzima viens no ietekmīgākajiem impresionisma virziena aizsācējiem glezniecībā Eduārs Manē.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

Viņa tēvs bija pret dēla kļūšanu par mākslinieku, tomēr citi dzimtas locekļi šo vēlmi paklusām atbalstīja, vedot Eduāru uz Luvru un apmaksājot viņam zīmēšanas stundas. Uzskata, ka tieši Luvrā redzētie vecmeistaru darbi ietekmējuši zēnu tik spēcīgi, ka viņš no sava aicinājuma vairs nav atteicies, kamēr akadēmiskās zīmēšanas stundas viņu tomēr neaizrāva. Manē izstrādāja pats savu gleznošanas manieri, kurā vadījās no uzskata, ka gaismu un ēnu ziņā ainavai jābūt tādai, kāda tā būtu brīvā dabā, saules apspīdētā vietā – ar izteiktiem kontrastiem un ļoti lielu krāsu toņu dažādību. Klasiskās skolas piekritēji turējās pie uzskata, ka gaismēnām gleznā jābūt pakāpeniskām, līdz ar to pat brīvās dabas ainavas attēloja tā, it kā tās atrastos darbnīcā. Gleznu “Brokastis zaļumos”, “Olimpija”, “Koncerts Tilerī parkā” autoram ilgi nācās paciest kritiķu nievas un sašutumu par viņa gleznošanas stilu un sižetiem. Atzinība pie Eduāra Manē atnāca tikai 19. gadsimta 90. gados – gandrīz desmit gadu pēc mākslinieka nāves.