Arhīva foto

Pirms 170 gadiem kāds rīdzinieks Rangers iedibināja regulāru tvaikoņu satiksmi pa Lielupi līnijā Rīga–Jelgava. Sākotnēji to īstenoja ar dzenratu tvaikoni “Uniti”, pēc tam ar “Greenwich” palīdzību. Tas bija jau otrs mēģinājums iedibināt tvaikoņu satiksmi starp abām saimnieciski svarīgajām pilsētām – pirmais 1844. gadā bija izgāzies, jo Jelgavas uzņēmēju Anglijā iegādātais kuģis pa ceļam nogrima Baltijas jūrā. Jāpiezīmē, ka Rīgā regulāra upju tvaikoņu satiksme pa Daugavu sākās 1853. gadā. Laikos, kad dzelzceļu vēl nebija, bet lielceļi bija sliktā stāvoklī, braukšanai pa iekšzemes ūdeņiem bija lielas ērtuma priekšrocības. Tamdēļ drīz sākās arī regulāra satiksme ar Dubultiem, un to uzturēja ne vairs viens, bet jau vairāki kuģīši. Vēl vairāki brauca līdz Slokai, taču tiem bija vairāk saimnieciska nozīme, piegādājot pilsētām zivis un lauku labumus.1877. gadā līnijā Rīga–Jelgava kursējošais tvaikonis “Undīne” spējis vienā reisā uzņemt ap 500 pasažieru. Lai nebūtu jātērē nauda biļetēm, pilsoniskas un aristokrātiskas ģimenes nereti sūtīja kalpus un bagāžu pa neērto zemes ceļu, bet paši brauca kuģīšos. Īpaši kuģu satiksme Lielupē uzplauka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad savas piestātnes Jelgavā iekārtoja jau divas firmas – “Augsburg” no Rīgas un tirgotājam Rodionovam piederošā.