Pirms 170 gadiem skotu – vācbaltu izcelsmes tirgotāja ģimenē Rīgā piedzima ievērojamais Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds. Viņa pilnvaru laikā no 1901. līdz 1912. gadam Rīga kļuva par modernu Rietumeiropas līmeņa pilsētu ar tramvaju, gāzes un elektroapgādi, ūdenstorņiem, parkiem, zoodārzu un citām labierīcībām. Pirmais Armitsteds, arī Džordžs, Rīgā bija ienācis 1812. gadā kā kādas britu tirdzniecības firmas pārstāvis. Dažus gadus vēlāk viņš apprecējās ar vietējo vācbaltu jaunkundzi Emmu fon Jakobi. Dzimta bija kupla, sazarota un ļoti uzņēmīga. Ar tās pārstāvju darbību saistās gan dzelzceļu būve Latvijas teritorijā 19. gadsimtā, gan Bērnu slimnīcas Pārdaugavā un Anglikāņu baznīcas celtniecība, kā arī vairāku uzņēmumu dibināšana. Džordža Armitsteda ievēlēšana par pilsētas galvu 1901. gadā notika gandrīz vienbalsīgi, jo Rīgā viņš un viņa dzimta jau bija labi pazīstama “praktiski saimnieciskā lauka” panākumu dēļ. Rets gadījums, ka gan vācu, gan krievu un latviešu sabiedrība pilsētā uzņēma viņu ļoti atsaucīgi, ar lielām cerībām. Viena no lietām, kas tika no Armitsteda gaidīta un ko arī sagaidīja, bija tā, ka viņš izraus pilsētas saimniecisko dzīvi no rutīnas. 20. gadsimta sākumā Rīga vairs nebija “vidēja pilsēta”, tā jau skaitījās lielpilsēta un tai vajadzēja labierīcības, kas lielpilsētai pienākas. Un Armitsteds savus vēlētājus nepievīla.