Pirms 160 gadiem, 1856. gada 30. martā, Parīzē tika parakstīts miera līgums starp Krieviju no vienas un sabiedrotajām valstīm Turciju, Angliju, Franciju, Sardīniju, Austriju, Prūsiju no otras puses. Līgums noslēdza Krievijai neveiksmīgo Krimas karu un kļuva par vienu no svarīgākajiem 19. gadsimta starptautiskajā iekārtojumā.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Krievijas vēlme palielināt ietekmi Melnajā jūrā uz laiku tika aizkavēta, jo līgums pasludināja Melno jūru par neitrālu teritoriju, atļāva brīvu kuģošanu pa Donavu, regulēja kuģošanu Bosfora jūras šaurumā, nobremzēja Sanktpēterburgas vēlmi palielināt ietekmi mūsdienu Rumānijas un Serbijas zemēs. Krievijai nācās atmest nodomu nocietināt Ālandu salas, kas tai būtu devis lielāku kontroli pār Baltijas jūru. Karu Krievija 1853. gadā bija sākusi cerībā novākt Turciju no ceļa kā sāncensi Balkānos un Melnās jūras reģionā, taču rietumvalstis, palīdzot turkiem un sākot karadarbību Krimā, tādu līdzsvara nobīdi nepieļāva. Krimas karā izjuka visi agrākie kopš Napoleona laikiem pastāvējušie priekšstati par to, kas Eiropā ir sabiedrotie un kas – pretinieki.