×
Mobilā versija
Brīdinājums +13°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
23. aprīlis, 2018
Drukāt

1858. gada 23. aprīlī. Dzimis kvantu fizikas radītājs (2)

Planks

Makss Planks (1858 – 1947)

Pirms 160 gadiem jurista ģimenē Ķīlē piedzima viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem fiziķiem, mūsdienu modernās fizikas pamatlicējs un kvantu mehānikas teorijas radītājs, Nobela prēmijas laureāts Makss Planks. Viņam pieder domugrauds: “Eksistē vien tas, ko iespējams izmērīt.” Planka pētījumu loks bija plašs – tas skāra termodinamiku, enerģijas dabu, optiku, mehāniskās kustības likumsakarības. Svarīgākā tomēr ir Planka kvantu teorija, kas attiecas uz kvantiem – par atomiem sīkākām matērijas daļām un procesiem attiecīgajā līmenī. Savu domu zinātnieks pirmo reizi noformulēja 1900. gadā pētījumā par sakarsētu ķermeņu gaismas starojumu. Planks pieņēma, ka gaisma no ķermeņa tiek izstarota noteiktās porcijās –kvantos. Kad gaisma izstarota no ķermeņa, tā iegūst nepārtraukta viļņa dabu. Šo vilni, piemēram, ar daļēji atstarojošu un daļēji caurspīdīgu stara dalītāju, var dalīt daļās neierobežoti daudz reižu. Planks radīja formulu, pēc kādas aprēķināms kvanta enerģijas lielums, ieviešot koeficientu – Planka konstanti. Zinātnieks apzinājās, ka viņa idejas neatbilst klasiskās fizikas priekšstatiem, un meklēja iespējas tās savietot. Tomēr arī kolēģu pētījumu iespaidā galu galā viņš nāca pie secinājuma, ka klasiskā un kvantu fizika ir dažādas lietas. Kvantu fizikā, piemēram, nav iespējams vienlaikus precīzi zināt daļiņas fizikālos lielumus – nevar vienlaikus precīzi pateikt, kur atrodas elektrons, kādā virzienā un ar kādu ātrumu tas kustas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. tev ir viedoklis. tas ir labi. tu noniecini citu viedokli. tas nav labi. pamēģini ar savu viedokli Nobeļa prēmiju iegūt.

  2. uztveram tikai mainību(kustību) . Atbildēt

    “Kvantu mehānikas teorija” ir parastā Ņūtona fizika, papildināta ar misticisma elementiem !
    Daba mūs uzbūvējusi tādus, ka matēriju uztveram tad, kad tā iedarbojas uz mūsu maņu orgāniem mainīgi, pie tam, visai šaurā mainīguma frekvences un amplitūdas diapazonā. Reālā situācijā procesos darbojas pilna izmēra mainīguma diapazoni, ne tikai mūsu uztveramie “lodziņi” tajos, tad nu parādās it kā “negaidīti”, aprēķiniem vairāk vai mazāk neatbilstoši efekti(rezultāti). Te nu sākas fantāzijas par “daļiņām”, “kvantiem”, “laiktelpām”, “stariem”, “kosmisko vakuumu” u.c.
    Ja labi apmaksā, no nodokļu maksātāju naudas, var sacerēt “zinātni”(beletristiku) no rīta līdz vakaram :–>.

Draugiem Facebook Twitter Google+