Latvijā
Vēsture

1859. gada 27. martā. Bārdainā sieviete Jelgavā0


Jūlija Pastrana (1834–1860).
Jūlija Pastrana (1834–1860).
Jūlija Pastrana (1834–1860).

Pirms 160 gadiem Jelgavā dzīvojošais vācu mākslinieks Jūliuss Dērings piezīmēs “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb Atmiņas no manas dzīves” par šo dienu ierakstījis: “Kurzemes (Cēra) viesnīcas zālē vēroju kādu interesantu dabas dīvainību – bārdainu sievieti – slaveno Jūliju Pastranu, kuru demonstrēja kāds J. Gebhards. Ieejas maksa bija 50 kapeikas. Ģērbies spāņu tērpā, zālē ielēca mazs radījums, nepilnas četras pēdas garš, spriežot pēc pirmā skata, bārdains pērtiķis sieviešu drēbēs, taču drīz vien bija skaidrs, ka tā bijusi kļūda, jo radījums satvēra mandolīnu un sāka dziedāt spāņu un angļu dziesmas. Viņa arī uzrunāja klātesošos vācu valodā, turklāt diezgan tekoši, lai arī ar nelielu angļu akcentu. Kad piegājām tuvāk, ieraudzījām cilvēka augumu un kuplas krūtis, jo tērps bija ar dziļu izgriezumu, kā arī tievas rokas un kājas. Taču viņas seju klāja smalks zīdains apmatojums un sejas apakšdaļu ieskāva trīs līdz četrus centimetrus gara bārda, kam nenormālās žokļa formas dēļ piemita kaut kas nejauks un pērtiķveidīgs. Aiz lūpām viņai augšā un apakšā bija skrimšļaini izaugumi, kas līdzinājās otram lūpu pārim. Skaisti bija viņas melnie, zīdainie, diezgan garie galvas mati. Apmatojums klāja arī viņas skaustu, rokas un kaklu, un tāds, pēc Gebharda kunga izteikuma, esot arī uz visa ķermeņa, it sevišķi uz ciskām. Vairāki no klātesošajiem kungiem jautāja Gebharda kungam, vai viņš Pastranu nevarētu parādīt arī kailu, kā tas esot darīts Rīgā. Taču viņš tam neparko nepiekrita. Viņas ādas krāsa likās ļoti tumša, sarkanbrūna, un melnās, laipnās, apaļās acis ļoti atgādināja gudra, labsirdīga pūdeļa acis. Par apmānu nevarēja būt ne runas, es viņu redzēju no ļoti neliela attāluma, aptaustīju viņas bārdu, skaustu un rokas – viņa pati aicināja to darīt. (..) Viņa nāca no Meksikas un bija kādas sakņu vācēju cilts indiāniete no Kopalas. Iespiestais sludinājums lika saprast, ka viņas tēvs bijis pērtiķis, bet māte indiāniete. Bija minēts, ka viņa ir 25 gadus veca. No avīzēm uzzinājām, ka Pastrana mirusi 1860. gada pavasarī Maskavā nedēļnieces gultā. Bērns (mazais Gebhards) un māte tika nodoti Maskavas Anatomijas muzejam.”

LA.lv