Pirms 150. gadiem, 1864. gada 16. janvārī, Prūsija un Austrija uzstādīja Dānijai 48 stundu ultimātu, pieprasot atteikties no iepriekšējā gada 18. novembrī pieņemtās konstitūcijas normas, kas faktiski noteica, ka Šlēzvigas hercogiste ir Dānijas sastāvdaļa.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Lasīt citas ziņas

Šlēzviga un Holšteina kā Dānijas un Prūsijas robežapgabals bija viens no 19. gadsimta Eiropas ”karstajiem” punktiem. Tā dēļ viens vācu – dāņu karš 1848. gadā jau bija izraisījies. Tagad bija kārta nākamajam, jo Dānijas karalis Kristians IX ultimātu noraidīja, maldīgi cerot uz Anglijas palīdzību. Karš sākās ar austriešu un prūšu apvienoto spēku uzbrukumu Dānijai 1. februārī; karš bija tiem laikiem īss, taču asiņains un noslēdzās 30. oktobrī ar Dānijas sakāvi. Ar to Šlēzvigas – Holšteinas epopeja nenoslēdzās, jo 1867. gadā tās dēļ atkal karoja – šoreiz Prūsija ar Austriju. Zemi ieguva Prūsija. Tikai 1920. gadā referendums lēma, ka Šlēzvigas ziemeļdaļa ar dāņu vairākumu atdodama Dānijai, bet Šlēzvigas dienvidi un Holšteina paliek Vācijai, kā tas ir arī mūsdienās.