Pirms 150 gadiem, 1866. gada 15. aprīlī, Ikšķilē dzimis viens no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem, teātra režisors un aktieris Aleksis Mierlauks, īstajā vārdā Aleksis Frīdfelds (1866–1943).

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Notriektā tautumeita 7

SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137

Lasīt citas ziņas

Viņa nozīmīgākais darbs ir Raiņa lugas “Uguns un nakts” pirm­uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā. To uzskata par notikumu, kas apliecinājis latviešu teātra mākslas briedumu. Pats Mierlauks izrādē atveidoja Kangara lomu. Nākamais režisors skatuves pasaulē bija ienācis 19. gadsimta beigās, kad diletantisma periodu latviešu teātrī pamazām nomainīja profesionalitāte, un viņa devums šajā procesā bijis vērā ņemams. Teātrim Mierlauks atdeva 56 gadus, periodu no 1919. līdz 1940. gadam veltot Nacionālajam teātrim. 20. – 30. gados viņu godāja par “vecmeistaru”, par “vecāko latviešu aktieri”, līdzīgi kā mēs nesenā pagātnē Ēvaldu Valteru. Alekša Mierlauka pēdējā loma bija mācītājs Loders filmā “Kaugurieši” 1941. gadā.