Mobilā versija
+1.6°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

1867. gada 18. aprīlī

18apr_Belgrada_16

Turki pamet Belgradu

Pirms 150 gadiem turku garnizons teju pēc 350 gadu ilgas uzturēšanās Belgradas cietoksnī pameta Serbijas, vēlākās Dienvidslāvijas, galvaspilsētu un līdz ar to arī visu autonomo serbu kņazisti. Serbijas administratīvais centrs, kas līdz šim atradās Kragujevacā, atkal atgriezās Belgradā. Turku atkāpšanās bija vairākkārtējas serbu sacelšanās un 1862. gada Kanlidži konferences rezultāts. Konferencē rietumu lielvalstis piespieda Osmaņu impēriju piekrist musulmaņu un turku atvilkšanai no Serbijas un Belgradas uz Stambulu. Kā lasāms 1867. gada “Latviešu Avīzēs”: “Pats sultāns uz savu jauni ieceltu ministru padomu tak serbiešiem to dotu vārdu un apsolīšanos būšot piepildījis un viņiem atdošot pašiem rokās Belgradi un visus citus Serbijas krepostus”. Serbija pilnīgu neatkarību no Turcijas ieguva 1878. gadā, taču pilsētas deosmanizācija sākās jau pirms tam. Gadsimtiem ilgā turku dominēšana bija Belgradu padarījusi par austrumniecisku pilsētu. Tajā atradās 16 mošejas un tikai dažas kristiešu baznīcas. Austriešu etnogrāfs Fēlikss Filips Kanics rakstīja, ka pēc osmaņu izvākšanās, ja pilsētā pēkšņi dzirdēja sprādzienu, bija skaidrs, ka uzspridzina kārtējo mošeju. Belgradas Lielās mošejas vietā 19. gadsimta beigās sāka būvēt Serbijas parlamenta jeb Skupštinas ēku.

Pievienot komentāru

Dienas klāt pie atvaļinājuma, ja ir bērns vai jākopj slimnieks. Ierosinājums EiropāEiropas Komisija ierosina noteikt labākus vecāku atvaļinājuma standartus
Draugiem Facebook Twitter Google+