Midveja atols mūsdienās.

Pirms 150 gadiem ASV oficiāli pieteica tiesības uz koraļļu rifu ieskauto smilšaino Midveja atolu Klusajā okeānā pusceļā starp Āziju un Ziemeļameriku. Tobrīd nevienam lāgā nevajadzīgā neapdzīvotā 6 km² saliņa Havaju salu arhipelāga galā kļuva par pirmo ASV anektēto un pārvaldīto teritoriju ārpus kontinentālās valsts (mūsdienās tās statuss ir “neiekļautā teritorija, ko kontrolē ASV valdība”), bet nākotnē, Otrā pasaules kara gaitā tai bija lemts spēlēt kritiski svarīgu lomu karadarbībā pret Japānu Klusajā okeānā. Midveju jūrasbraucēju kartēs iezīmēja tikai 1859. gadā, kad šo vietu ievēroja un savā vārdā nosauca kāds kapteinis Brūkss. Brūksam tā interesēja tikai tādēļ, ka tūkstošiem atolā ligzdojošo putnu bija atstājuši pamatīgu mēslu jeb guano slāni. 19. gadsimta otrajā pusē, kamēr vēl nebija izstrādātas mākslīgo mēslu ieguves tehnoloģijas, guano zemkopībā bija ļoti vērtīgs slāpekļa mēslojums. 20. gadsimta sākumā Midvejā, kā šo salu sāka saukt 19. gadsimta beigās, saimniekošanu sāka spēkā un ambīcijās augošā ASV jūras kara flote. Izrādījās, ka atolam ir svarīga stratēģiska nozīme. Karakuģi to izmantoja kā apgādes, sakaru un atbalsta bāzi. Tur uzbūvēja arī lidlauku. Ne velti Otrā pasaules kara gaitā 1942. gada vasarā Midveja kļuva par galveno japāņu uzbrukuma mērķi – ja kristu šī bāze, japāņi, iespējams, ieņemtu arī Havaju salas un ASV rietumkrasts paliktu nesegts. Amerikāņu uzvaru jūras kaujā par Midveju uzskata par lūzuma punktu Otrā pasaules kara ritējumā šajā pasaules daļā.