Sloka 20. gs sākumā.

Pirms 150 gadiem “Latviešu Avīzēs” lasāms: “Slokas pilsētiņā tanī 1. jūnijā tika atdarīts īpaši ietaisīts postes kontors. Līdz šim mūsu postes kontors bija Rīgā un 2 par nedēļu mūsu draudzes postnieks skrēja uz Rīgu mums grāmatas (vēstules) atnest. Kad kādam atnāca naudas grāmata, tad papriekš tik še atnāca tā ziņa un nu bij pašam vaj uz Rīgu jābrauc to grāmatu noņemt no postes, vaj jāmeklē cits, kas uz Rīgu brauc, un jālūdz, lai iet ar vollmahtu (pilnvaru) uz posti, vaj caur postnieku bij jālaiž grāmata kādam pazīstamam uz Rīgu, lai tas būtu tik labs to naudas grāmatu no postes paņemt un še atsūtīt. Tā cita grāmata dažkārt ilgi Rīgā gulējuse, kamēr atnāca. Bet nu labu soli esam spēruši uz priekšu, ka šepat tagad savas grāmatas varam nodot un saņemt kā visos citos pilsētos. Mūsu pilsētiņa ar Dieva palīgu sāk celties. Tagad mums ir labs tilts pār Lielupi, brangas uguns sprices, aptēķis, pilsētas skola un turklāt vēl augšā minētais postes nams. Kad 12 gadus atpakaļ še atnācu dzīvot, tad no visām šīm lietām vēl neviena pate še nebija manāma. Neviens tik rūpīgi priekš Slokas pilsētas savu mūžu nav gādājis, cik tagadējais sindikus un siktēra (pilsētas rātes sekretāra) kungs Juliuss Cimmermans.” Jāatgādina, ka dzelzceļa satiksmes uz Sloku tad vēl nebija.