Augusts Horhs (1868 – 1951) savā auto.

Pirms 150 gadiem Reinzemes Viningenes ciema kalēja ģimenē Dienvidvācijā piedzima daudzu autobūves jaunievedumu autors, “Audi” dibinātājs Augusts Horhs. Ikdienā pamanāmākās Horha idejas ir kardānvārpstas ieviešana un ieteikums vadītāja sēdekli novietot braucamā kreisajā pusē, nevis pa vidu kā pirmajos auto. Jaunības gadus pavadījis dažādos mašīnbūves uzņēmumos melnstrādnieka statusā, automašīnu pirmo reizi mūžā jauneklis ieraudzīja 1896. gadā Leipcigā – tas bija Karla Benca radītais “Benz Velo”. Horhs bija sācis studēt inženierzinātnes, un spēkrats atstāja uz viņu tik lielu iespaidu, ka censonis nekavējoties uzrakstīja Bencam vēstuli, lūdzot pieņemt darbā. Tas arī notika. Taču Horhs nostrādāja pie šefa vien trīs gadus, jo alka realizēt savas idejas, nevis izpildīt citu, viņaprāt, nepareizus norādījumus. 1900. gadā Horhs ķērās pie paša konstrukcijas auto ražošanas, un tie patiešām konstruktīvi bija labāki un gaitā līdzenāki par “Benz”. 1902. gadā tapa pirmais Horha automobilis ar kardānu – līdz tam riteņu piedziņai lietoja dzensiksnas. Konstruktors pastāvīgi eksperimentēja, un viņa ražojumi bija vieni no pirmajiem, kas lepojās ar pneimatiskām riepām, aizdedzi no akumulatora, vairākpakāpju pārnesumkārbām un greznu apdari. Arī motoru cilindru skaits un zirgspēki pastāvīgi auga. Horhs raksturā bijis stūrgalvīgs un nesaticīgs, kamdēļ ap 1909. gadu viņam nācās no kompānijas aiziet un tika dibināta jauna – “Audi”. Starpkaru laikā viņš nodarbojās gan ar autoražošanu, gan ieņēma dažādus amatus iestādēs un organizācijās kā vācu “autopatriarhs”. Horhu augsti vērtēja nacistiskajā Vācijā, taču nacistu partijā viņš neiestājās. Tas šo vīru paglāba no krišanas nežēlastībā pēc 1945. gada.