Ievads Pirms 140 gadiem, 1873. gada 11. martā (23. februārī pēc vecā stila), Skrīveru pagasta “Līču” saimnieka ģimenē piedzima nākamais Latvijas neatkarības cīņu varonis, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873 – 1928).

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

Militāro karjeru viņš sāka Krievijas armijā. Dzīves laikā Zemitānu godināja par “Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieku”, jo 1919. gadā viņš vadīja latviešu brigādes formēšanu Igaunijā. Zemitāna Ziemeļlatvijas brigāde piedalījās Cēsu kaujās, uzreiz nostājoties pret vācu landesvēru, kamēr, piemēram, Jānis Balodis svārstījās. Zemitāns 1919. gada 6. jūlijā pirmais iejāja no landesvēristiem atbrīvotajā Rīgā. Laikabiedri viņu raksturoja kā savdabi, intelektuāli ne sevišķi apdāvinātu, taču apķērīgu, raksturā stingru un labām organizatora spējām apveltītu, kas juku laikos karavadonim izrādījās īpaši svarīgi. Kāds dienesta biedrs jau pēc pulkveža nāves atcerējās: “Jorģis bija lāga dvēsele, latviskā lācība savienojās ar slāvisko dvēseles plašumu, visas lietas tas sauca īstā vārdā, necieta tenkas un intrigas.”