Pirms 140 gadiem, 1876. gada 5. jūlijā, Smiltenes pagasta skolotāja ģimenē dzimis pedagogs, rakstnieks, skolu muzeju kustības aizsācējs, viens no pirmajiem Latvijas dabas dzīļu pētniekiem Jānis Greste.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Lasīt citas ziņas

Viņš bija arī pirmais latviešu muzeoloģijas teorētiķis. Grestes vadītais Latvijas Derīgo izrakteņu muzejs mūsdienās ir viena no Dabas muzeja bāzēm, bet kopumā savas dzīves laikā viņš nodibināja deviņus muzejus un bija kaislīgs kolekcionārs. Kā pedagogs Greste turējās pie principa, ka skolotāja uzdevums ir nevis “dzīt” audzēkni, bet “iet pašam pa priekšu, lai ziņkārīgo skolēnu bars skrietu no pakaļas, ķertu skolotāju aiz stērbeles un teiktu: pag, paņemiet mūs arī līdzi”. Pat pēc 50 – 60 gadiem tie, kuri bija dažādos laikos mācījušies pie Grestes Valmierā, Rīgā, Jelgavā, ar to lepojās un sauca sevi par “grestiešiem”. Citastarpā Greste bija Rūdolfa Blaumaņa draugs, un viņa atmiņas par šo draudzības laiku, īpaši rakstnieka mūža pēdējo cēlienu, ir vērtība no literatūrvēstures viedokļa.