Pirms 140 gadiem Dobeles vācu draudzes mācītāja, pazīstamā valodnieka, etnogrāfa Augusta Bīlenšteina ģimenē piedzima dēls Bernhards – viens no ievērojamākajiem 19./20. gadsimta mijas Rīgas arhitektiem, kura mantojums autora vāciskās cilmes dēļ līdz 80. gadu beigām tika noklusēts. Tomēr mūsdienās Bernhardu Bīlenšteinu uzskata par izcilu jūgendstila pārstāvi. Laikā no 1908. līdz 1914. gadam pēc viņa projektiem tapa ap 30 ēku. Pārsvarā tie ir īres nami Rīgas centrā, Pārdaugavā, Grīziņkalnā un Latgales priekšpilsētā. Skaistākais no tiem atrodas Tērbatas ielā 6/8. Mežaparkā Bīlenšteins Sudrabu Edžus ielā uzcēla villu arī savai ģimenei. Pēc 1905. gada revolūcijas ugunsgrēkiem arhitektam bijis daudz darba, atjaunojot revolucionāru nodedzinātās muižu kungu mājas. Viņa arhitektoniskais rokraksts, lai arī pieskaitāms jūgendstilam, tomēr nebija tik krāšņs un detaļām bagāts kā, piemēram, Mihailam Eizenšteinam. Kultūrvēsturnieki Bīlenšteinu pieskaita šī stila “nacionālās romantikas” posmam. To raksturo skaidras līnijas un atturība rotājumos. Bīlenšteinu dzimta 1939. gadā pakļāvās vācbaltu repatriācijai un Berhnarda Bīlenšteina dzīve noslēdzās 1959. gadā Heilbronnā.