Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

1877. gada 5. aprīlī.

Satons

Dzimis hromosomu teorijas radītājs

Pirms 140 gadiem ASV Ņujorkas štata Jutikas pilsētiņas apkaimē fermera ģimenē piedzima nākamais ārsts un inženieris, viens no ģenētikas pamatlicējiem Volters Stenboro Satons, kurš pirmais pierādīja, ka iedzimto īpašību kopums meklējams hromosomās, un tās šūnā pastāv pa pāriem. Pirms kļūt par ģenētiķi, Satons gan mācījās par inženieri, taču jaunākā brāļa Džona nāve tīfa epidēmijā 1897. gadā pievērsa viņu bioloģijai. Studiju laikā Kolumbijas universitātē, izstrādājot doktora darbu zooloģijā, Satons pētījumiem izmantoja sienāža šūnas, kurās tad arī konstatēja hromosomu pāru dabu un to, ka mejozes, tas ir, šūnu dalīšanās laikā, dalās arī hromosomu pāris un veidojas jauna šūna. Līdz ar to hromosomu nestais iedzimto pazīmju komplekts pārceļo un saglabājas no paaudzes paaudzē. Tā Satons varēja izskaidrot, “kāpēc dzeltens suns ir dzeltens”. Savu atklājumu zinātnes videi viņš darīja zināmu 1902. gadā, bet nākamajā gadā konstatēja, ka hromosomas satur gēnus. Tā kā līdzīgus pētījumus Eiropā neatkarīgi bija veicis arī vācu biologs Teodors Heinrihs Boveri, zinātnes apritē tā iegāja kā Boveri–Satona hromosomu teorija. Tālaika zinātnes pasaule uzņēma teoriju ar atzinību un turpināja pētījumus, taču Satona intereses atkal mainījās un viņš parādīja sevi kā labu inženieri Kanzasas naftas atradnēs, līdz tēvs viņu pierunāja atgriezties medicīnā. Satons nodevās ķirurga karjerai, ieguva profesora grādu, bija kara ārsts Pirmā pasaules kara laikā. Talantīgās personas mūžs noslēdzās 39 gadu vecumā aklās zarnas iekaisuma dēļ.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+