1878. gada 3. aprīlī. Pirmās Rīgas mēra vēlēšanas 2
Pirms 140 gadiem Rīgā pirmo reizi notika pilsētas galvas vēlēšanas, kurās iebalsoja no senas un turīgas Rīgas vācbaltu pilsoņu dzimtas nākušo Robertu Bingneru. Viņš bija pirmais Rīgas pilsētas mērs tādā nozīmē, kādā to saprotam mūsdienās. Krievijas impērijas varasiestādes 1877. gadā bija uzspiedušas vācu pilsoņu un dižciltīgo pārvaldītajām Baltijas guberņām visā valstī pieņemto pilsētu nolikumu, līdz ar to spēku zaudēja kopš 13. gadsimta Rīgā ar dažādām izmaiņām pastāvējusī rātskungu un birģermeistaru sistēma. Rātskungus vēlēja ļoti šaurs pilsētas patriciešu loks – ap 2% rīdzinieku. Jaunajā sistēmā atkarībā no pilsētas labā nomaksātajiem nodokļiem pilsētas domes vēlēšanās varēja piedalīties nedaudz plašāks vēlētāju skaits, taču mantas cenzs joprojām saglabājās augsts. Rīgas domē 1878. gadā ievēlēja 66 vācu, četrus krievu un divus latviešu deputātus. Tie ievēlēja valdi un pilsētas galvu. Laikraksts “Baltijas Zemkopis” šajā sakarā vēstīja: “Rīgā par pilsētas galvu ir izvēlēts birģermeistars Roberts Bingners ar 60 balsīm un par viņa vietnieku Lielās ģildes eltermanis Gustavs Molliens ar 70 balsīm. Gada alga nolikta pilsētas galvam 10 000 un viņa vietniekam 6000 rubļi.” Bingners bija bijis pilsētas vadītājs – birģermeistars arī rātes laikos. Tāpat savu stāvokli, tikai ar citu amata nosaukumu, saglabāja vairums bijušo rātskungu. Bingners zaudēja amatu 1885. gadā, jo atteicās pakļauties rīkojumam pilsētas saraksti ar Krievijas varasiestādēm veikt tikai krievu, ne vairs vācu valodā.
