Pirms 140 gadiem zviedru polārpētnieka Ādolfa Ērika Nordenšelda ekspedīcijas kuģis “Vega” izbrauca no Gēteborgas ostas, lai pirmais pasaulē veiksmīgi veiktu ap 6500 km garo Ziemeļu jūras ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu gar Krievijas ziemeļu krastu. “Vega” bija ar 60 ZS tvaika mašīnu apgādāta trīsmastu barka, īpaši būvēta ziemeļu ledus apstākļiem kā vaļu medību kuģis. Tas lieliski izturēja bīstamo braucienu. Ar lielām grūtībām un briesmām veikusi Sibīrijas piekrasti, Zviedrijas karaļa Oskara II finansētā ekspedīcija septembra beigās iestrēga ledājos netālu no ieejas Bēringa jūras šaurumā. Kuģim ļāva iesalt. Pēc veiksmīgas pārziemošanas 1879. gada 18. jūlijā ledus situācija uzlabojās tiktāl, ka Nordenšelda brauciens varēja turpināties. Septembra sākumā “Vega” sasniedza Japānu un kuģoja tālāk gar Āzijas krastiem, caur Suecas kanālu nonāca Vidusjūrā, līdz 1880. gada 24. aprīlī ar triumfu atgriezās Stokholmā. Par savu braucienu Nordenšelds tika iecelts dižciltīgo kārtā. Ekspedīcijas laikā tapušie viņa pieraksti tika izdoti piecos sējumos. Tobrīd Ziemeļu jūras ceļa veikšana bija drīzāk izaicinājums, kamēr mūsdienās, ņemot vērā globālo sasilšanu, aizvien biežāk tiek runāts par šī kuģu ceļa ekonomisko izdevīgumu.