1879. gada 11. jūlijā. Dzimis arhitekts un arhitektūras vēsturnieks Artūrs Krūmiņš 0
Pirms 140 gadiem Jaunpiebalgā rentnieka ģimenē piedzima arhitekts, LU profesors un arhitektūras vēsturnieks Artūrs Krūmiņš. Pēc Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļas beigšanas Krūmiņš lielākoties strādāja Krievija, līdz 1920. gadā atgriezās dzimtenē un iesaistījās Latvijas arhitektu dzīvē gan kā LU mācībspēks, gan projektu autors.
Pēc viņa projekta cēla tautas namu Stelpē, sēravotu dziedinātavas ēku Baldonē, Krustpils cukurfabriku, Valsts zemes bankas nodaļas ēku Daugavpilī un vēl virkni būvju kā Rīgā, tā ārpus tās. No 1936. līdz 1940. gadam Krūmiņš vadīja Latvijas pilsētu izbūves komisiju. Īpaši izceļams viņa devums Latvijas arhitektūras vēstures izpētē. Latvijas Konversācijas vārdnīcā Krūmiņš kūrēja šķirkļus par arhitektūru, tāpat viņš pētījis Latgales koka dievnamu arhitektūru.
Jāpiebilst, ka Krūmiņš jau 20. gadu sākumā sāka celt trauksmi par Bartolomeo Rastrelli mantojuma – Jelgavas un Rundāles piļu – likteni, mudinot tās glābt no bojāejas. Vēl viena detaļa – Krūmiņš jau kopš jaunības dienām aizrāvās ar literatūru, pats rakstīja dzeju, tika arī publicēts, turklāt bija pirmās latviešu klasiskās operas, 1919. gadā uzvestās Alfrēda Kalniņa “Baņutas” libreta autors.
Pēc Otrā pasaules kara arhitekts palika Latvijā un 1946. gadā kļuva par vienu no pirmajiem Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem. Tikai pēc kara kļuva zināms, ka visu vācu okupācijas laiku no 1941. līdz 1944. gadam Krūmiņš savā Rīgas dzīvoklī bija slēpis divus ebrejus.
