Pirms 130 gadiem, 1883. gada 26. martā, Tukuma apriņķa Irlavas pagastā vācbaltiešu ģimenē piedzima nākamais Latvijas armijas ģenerālis Oskars Dankers – pretrunīga personība mūsu valsts vēsturē.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71

Lasīt citas ziņas

Viņš deva nozīmīgu ieguldījumu neatkarības cīņās, īpaši 1919. gada novembrī, kad kā karaspēka komandieris Liepājā atsita bermontiešu uzbrukumu pilsētai. Bet, no otras puses, vācu okupācijas laikā Dankers spēlēja negatīvu lomu, ieņemot augstus amatus nacistu ieceltajā okupētās Latvijas pašpārvaldē jeb ģenerāldirektorijā. Vēsturnieki ļoti kritiski vērtē Dankera darbību, kuras īpaša pazīme bija visu Berlīnes rīkojumu izpilde, vienlaikus cenšoties to parādīt kā latviešu tautas interešu aizstāvēšanu. Dankers bija viens no latviešu leģiona veidotājiem un atbalstīja nepilngadīgo latviešu zēnu iesaukšanu gaisa spēku izpalīgos. 1944. gadā ģenerālis bēga uz Vāciju, pēc kara uzstājas kā liecinieks Nirnbergas tribunālā, bet 1957. gadā apmetās uz dzīvi ASV, kur arī mira.