1885. gada 29. jūnijā 0

Pirms 160 gadiem, 1885. gada 29. jūnijā, Valmieras apkaimes saimnieka ģimenē dzimis dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks, mūsdienās novērtēts gan kā īpatnējākais latviešu liriķis, gan kā vienīgais latviešu absurda dzejnieks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 17
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Steiks piepildīja savus savādos dzejoļus paša darinātiem jaunvārdiem, rotaļājās ar atskaņām un vārdiem, bet dažkārt arī savas dzejas rīmēja pašizdomātā, taču skanīgā valodā. Apkārtējie viņu uzskatīja par dīvaini, tādēļ 1925. gadā Steiku atlaida no mācītāja amata. Tajā pašā laikā savādnieks bijis liels Latvijas un latviešu patriots. Tiesa, viņa patriotisms un vēlme visur saskatīt latviešu pēdas nereti kļuva komiski. Tā, pirms Pirmā pasaules kara strādādams par mācītāju ASV latviešu draudzēs, Steiks baznīcēniem apgalvojis, ka Baltimora vārdu ņēmusi no “baltie mori”, bet Ņujorka no latvieša Jurkas.