Sv. Pāvila baznīca 19./20. gs. mijā.

Pirms 130 gadiem svētdienā Rīgas Grīziņkalnā vairāku tūkstošu liela ļaužu pūļa klātbūtnē tika iesvētīta Sv. Pāvila baznīca. Tā tika uzcelta divos gados, kā toreiz uzrunā atzīmēja mācītājs Hilde, “ar diezgan lielām grūtībām, itin tāpat kā cēla savā laikā Jeruzalemes Dieva nama mūrus”. Līdzekļus piešķīra Lielā ģilde un Mazā jeb Sv. Jāņa ģilde, bet projektu eklektiskās angļu gotikas stilā gatavoja Rīgas Politehnikuma profesors Gustavs Ferdinands Hilbigs. Baznīcu cēla latviešu un vācu luterāņu draudzēm. Arī atklāšanas uzrunas garīdznieki un pilsētas pārstāvji turēja divās valodās. Tas bija liels notikums ne tikai priekšpilsētai, bet visai pilsētai. Turklāt Rīgas birģermeistars E. fon Barklajs de Tolli savā runā atklāja nodomu drīzumā baznīcu būvēt arī Pārdaugavā, Torņakalnā. “Mājas Viesa” žurnālists no notikuma vietas ziņoja, ka, baznīcas durvīm paveroties, “iesākās tāda spiešanās un stumdīšanās, ka ļaužu straume līdzinājās ūdeņa straumei, kas pa dambi pāri gāžas”. Pūlī atskanējuši pat kliedzieni. Ugunsdzēsēji, kas uzņēmās gādāt par kārtību, to nodrošināja ar tikai lielām grūtībām. Visi gribētāji baznīcā nemaz netika. Ārā palikušie nez kādēļ bija cerējuši, ka svinīgo ceremoniju un dievkalpojumu atkārtos, un bija pikti, kad izrādījās, ka ne. Neapmierinātos baznīcēnus jaunā dievnama mācītājs Kārlis Valters aicināja nākt nākamsvētdien, tad “baznīcu iesvētīšanas svētku uzvalkā un krāšņumā” dabūšot atkal redzēt.