R. Maura (1888 – 1966) veidotā “Jūras lauva” 30. gados.

Pirms 130 gadiem Rīgā galdniekmeistara ģimenē piedzimis dekoratīvās tēlniecības meistars Rihards Maurs (Rikards Mauris). Viņa gatavotie skulpturālie tēli un dekoratīvie elementi joprojām rotā Latvijas galvaspilsētas ēkas, pagalmus un parkus. Maurs pirmais Latvijā sāka sistemātiski izmantot betonu dekoratīvajā tēlniecībā. No vienas puses, tas deva viņai daiļradei lielākas izpausmes iespējas, taču, no otras, šādi tēli diemžēl nav ilgmūžīgi un mūsdienās daudzi no tiem prasa restaurāciju. Tēlnieka zinības Maurs apguva pirms Pirmā pasaules kara pie slavenā Rīgas tēlnieka Augusta Folca un pēc tam Vācijā. Ražīgākais skulptoram bija 20. – 30. gadu Latvijas periods. Maurs guva atzinību, izgatavojot Lāčplēša figūru Saeimas nama fasādei (mūsdienās redzamā ir kopija). Tāpat populāra bija strādniekiem domātās blokēkas Jāņa Asara ielā 15 pagalma rota – “Jūras lauva”, kā arī “Zilonītis” Ausekļa ielā 3. 1927. gadā celtā nama Ausekļa ielā 13 fasādē apskatāms “Naktssargs”. Netālu, Ausekļa ielā 22, pirmskara Rīgā atradās ASV sūtniecība, un stāsta, ka “Naktssargs” tā iepaticies ASV sūtnim, ka tas pasūtījis Mauram nelielu kopiju. Ar tēlnieka izgatavotajām figūrām Kronvalda parkā, Arkādijā un 1905. gada parkā tika rotātas strūklakas un baseini; Maura darbi vērojami arī kino “Splendid Palace” interjeros. Otrā pasaules kara nogalē Maurs devās bēgļu gaitās un vēlāk pārcēlās uz ASV, Bostonu, kur turpināja nodarboties ar tēlniecību.