Pirms 130 gadiem tagadējo Brīvības un Tērbatas ielu sadures vietā, Brīvības ielā 34, lika pamatakmeni arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa neorenesanses stilā projektētajai Rīgas Apgabaltiesas ēkai. Vajadzība pēc tādas bija radusies pēc 1864. gada, kad arī Baltijas guberņās ieviesa Krievijas tiesu sistēmu. Rīgas Apgabaltiesa bija pakļauta Pēterburgas tiesu palātai. Kā zināms, Jānis Baumanis bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts, bet tiesu nams bija pēdējais nozīmīgais viņa darbs. Pasūtījumu tā projektēšanai viņš ieguva, pateicoties ilggadīgajām draudzīgajām attiecībām ar Vidzemes guberņas amatpersonām un īpaši ar senatoru Nikolaju Manaseinu, kurš tajā laikā bija Krievijas tieslietu ministrs. Namu pabeidza jau 1889. gadā. Iecelts par mājas pārvaldnieku, Baumanis šīs ēkas augšstāva dzīvoklī mājoja pēdējos divus mūža gadus. Turpat līdzās bēniņos arhitekts bija iekārtojis darbnīcu savam dēlam gleznotājam Artūram Baumanim. Jāatzīmē, ka nama plānojums skatā no putna lidojuma atveido Krievijas imperatora kroņa formu. Arhitektūras vēsturnieki slavē Apgabaltiesas nama lielisko iekļaušanos apkārtējā pilsētvidē. Namā praktiski visā tā līdzšinējā pastāvēšanas laikā, neatkarīgi no varām, ir atradušās tiesas. Tikai 1919. gada pirmajā pusē Stučkas lielinieku varas mēnešos tur bija Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome.