Biruta Skujeniece (1888 – 1931) – Rīgas Jaunā teātra aktrise.
Biruta Skujeniece (1888 – 1931) – Rīgas Jaunā teātra aktrise.
Biruta Skujeniece (1888 – 1931) – Rīgas Jaunā teātra aktrise.

1888. gada 21. septembrī. Dzimusi Jāņa Sudrabkalna mūza 0

Pirms 130 gadiem Jelgavā latviešu kultūras darbinieku ģimenē piedzima dzejniece, aktrise, “Intīmā teātra” dibinātāja un pazīstamā pirmskara Latvijas politiķa Marģera Skujenieka māsa Biruta Skujeniece.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

1931. gada 8. augustā 20. gadsimta sākuma latviešu sabiedrībā un kultūras aprindās labi pazīstamā Skujeniece gāja bojā dzelzceļa katastrofā pie Mellužiem.

Viņa šajā negadījumā bija vienīgais upuris, kas sabiedrībā radīja lielu rezonansi un vēl vairāk romantizēja skaistās un apdāvinātās sievietes jau tā daudzu apjūsmoto tēlu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zināms, ka Biruta Skujeniece ilgus gadus bija dzejnieka Jāņa Sudrabkalna mūza un nepiepildītas mīlestības objekts, taču laulībā viņa bija devusies ar rēderu Dambekalnu dzimtas atvasi, Rīgas policijas prefektu Jāni Dambekalnu.

Skujenieces dzīves laikā iznāca tikai viens viņas dzeju krājums – “Staru spārni pār dūmainu upurtrauku” (1925), taču gan toreiz, gan mūsdienās literatūrkritiķi jūsmo par tā rindu izsmalcinātību, ekstravaganci un neparastajām poētiskajām konstrukcijām, kas pauž dvēseles nemieru.

Kā aktrise Skujeniece guva panākumus, pirms Pirmā pasaules kara darbojoties Raiņa lugās un atveidojot Vizbulīti Raiņa “Indulī un Ārijā”, kā arī Laimdotu “Ugunī un naktī”.

Mūža pēdējos gados viņa aizrāvās ar tēlniecību un glezniecību, bet paguva tajās spert vien pirmos soļus, kas tomēr apliecināja viņas talantu arī šajā jomā.