Kārlis Ieviņš kā skolotājs Jaunpilī 1912. gadā.
Kārlis Ieviņš kā skolotājs Jaunpilī 1912. gadā.
Kārlis Ieviņš kā skolotājs Jaunpilī 1912. gadā.

1888. gada 8. martā. Latviešu literāts, kam patika Zviedrija 0

Pirms 130 gadiem Džūkstes pagasta namdara ģimenē piedzima rakstnieks, dzejnieks un gleznotājs, viens no ievērojamākajiem pirmskara Latvijas prozaiķiem Kārlis Ieviņš (1888 – 1977), īstajā uzvārdā Paķulis. Literatūrvēsturnieki norāda, ka savā daiļradē Ieviņš bijis “nevienmērīgs”; par latviešu literatūrai nozīmīgākajiem uzskata viņa romānus “Guntis un Daila”, “Sievietes meklēšana”, “Putras Dauķis”, “Pie teiksmotā ezera”, “Sidraba birzs”. Kā izcilas vērtētas viņa noveles. Pirmie literārie vingrinājumi Džūkstes pagastskolas skolotāja Roberta Bērziņa ietekmē gan bija dzeja. Tās krājums “Meklētāja dziesmas” iznāca 1912. gadā, kad autors pats bija kļuvis par skolotāju. 1915. gada beigās Ieviņš aizceļoja uz Zviedriju, kur dzīvoja līdz 1921. gadam. Šajā laikā literāts deva ieguldījumu Latvijas valstiskuma veidošanā. 1918. gada vasarā viņš palīdzēja Zigfrīdam Annai Meierovicam atvērt Stokholmā Latvijas informācijas biroju, kas katram interesentam sniedza ziņas par stāvokli Latvijā; darbojās Latvijas sūtniecībā Zviedrijā. Pēc atgriešanās Latvijā uzplauka Ieviņa kā prozaiķa dotības. Tajā pašā laikā viņš nesarāva saites ar zviedru zemi, kur šad tad iegriezās kā “Jaunāko Ziņu” korespondents. Ieviņš reiz atzinies, ka Zviedrijas daba vietām atgādinot Latviju un arī tur “tālu var redzēt”. Literātam paveicās, ka Latvijas okupācijas brīdī viņš atkal uzturējās Zviedrijā. Jaunajā mītnes zemē Ieviņš pavadīja visu atlikušo mūžu, bet šajā periodā jau vairāk pievērsās gleznošanai un vijoļbūvei. Kopumā viņa rēķinā ir ap 600 gleznu (vismaz puse no tām atrodas pie dažādiem īpašniekiem Zviedrijā) un 160 vijoļu. Turklāt vēl viens Kārļa Ieviņa hobijs bija rotu un suvenīrpriekšmetu izgatavošana.

Reklāma
Reklāma