Pirms 120 gadiem, 1894. gada 15. oktobrī, Parīzē aizdomās par spiegošanu Vācijas labā arestēja artilērijas virsnieku Alfrēdu Dreifusu.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Ar to aizsākās tā sauktā ”Dreifusa afēra”, kas ieguva plašu rezonansi visā Eiropā un kļuva par starptautiski atpazīstamu jēdzienu, kad jāapzīmē skandāls, kurā, valsts nodevībā nepatiesi apsūdzēts, cilvēks kļūst par sabiedrības un varas iestāžu aizspriedumu upuri. Tas ir arī pirmais par vēstures klasiku kļuvušais gadījums, kad netaisna tiesa tiek spriesta, pakļaujoties preses un sabiedriskā noskaņojuma spiedienam. Dreifuss bija nācis no Elzasas, turklāt bija ebreju cilmes. Elzasa tobrīd piederēja Vācijai. Elzasā dzīvoja viņa vecāki, kurus viņš mēdza apciemot. Pretvācu noskaņojums un antisemītisms tā laika Francijā bija tik augsts, ka ar to pietika, lai Dreifuss tiktu ”atmaskots” kā vācu spiegs Francijas armijas ģenerālštābā un notiesāts katorgas darbos Franču Gviānā. Kaut dažus gadus vēlāk atklāja īsto spiegu, Dreifusu pilnībā attaisnoja tikai 1906. gadā.