Pirms 120 gadiem, 1896. gada 10. maijā, Krustpils apkaimē dzimis pirmskara Latvijā leģendārais svarcēlājs vidējā svarā Alberts Ozoliņš.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Lasīt citas ziņas

Savam laikam viņš bija unikāls, jo 16 reizes izcīnīja Latvijas meistara titulu, 50 reižu laboja Latvijas rekordus, bet 1923. gadā Rīgā uzstādīja pasaules rekordu pusvieglajā svarā raušanā ar kreiso un labo roku (ar katru pa 75 kg). Ozoliņš ieguva sudrabu 1922. gada pasaules meistarsacīkstēs svarcelšanā Tallinā un bronzu 1923. gadā meistarsacīkstēs Vīnē. Viņš pārstāvēja Latviju 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, taču palika pēdējā, 25. vietā. Ar svarcelšanu Alberts Ozoliņš sāka nodarboties 15 gadu vecumā. Sākumā tas izpaudās lielāku ceļmalas akmeņu celšanā, vēlāk pats izgatavoja svaru stieni ar divpudu bumbām galos (1 puds ≈ 16 kg). Pirmā pasaules kara laikā viņš turpināja trenēties arī bēgļu gaitās Krievijā, tāpēc, 1920. gadā atgriezies Latvijā, konstatēja, ka te viņam lāgā nav pretinieku. Mūža nogalē Ozoliņš darbojās kā treneris un tiesnesis.