Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
10. oktobris, 2017
Drukāt

1897. gada 10. oktobrī. Medicīna iegūst aspirīnu

10okt_Aspirins_16

Pirms 120 gadiem Vācijas farmācijas uzņēmuma “Bayer” ķīmiķis Fēlikss Hofmans patentēja veidu, kādā mākslīgi sintezējama un medicīnā izmantojama acetilsalicilskābe. Pāris gadus vēlāk, 1899. gada janvārī, tā nonāca pārdošanā kā temperatūru pazeminošs, pretiekaisuma līdzeklis “Aspirīns”. Acetilsalicilskābes dziedinošās īpašības bija zināmas jau 18. gadsimtā, kad zinātnieki praktiskā ceļā konstatēja vairākos augos esošā salicīna – tā sauktā dabiskā aspirīna – pozitīvo iedarbību drudža, malārijas, sāpju nomierināšanas gadījumos. Mākslīgi sintezēt acetilsalicilskābi pirmajam 19. gadsimta vidū izdevās franču ķīmiķim Šarlam Frederikam Žerāršo, taču iegūtā viela vēl nebija attīrīta līdz tādai pakāpei, lai to plaši lietotu medicīnā. Tās sastāvā esošie piemaisījumi izsauca nevēlamas blaknes, piemēram, gastrītu. Turklāt zāles bija ārkārtīgi rūgtas. Ķīmiķi jau kopš 19. gadsimta 80. gadiem centās izstrādāt veidus, kā acetilsalicilskābi padarīt baudāmāku. Ir nostāsts, ka Hofmans pie problēmas risināšanas ķēries tādēļ, ka viņa tēvs, kas lietojis nātrija salicilātu reimatisma sāpju mazināšanai, pastāvīgi cietis no zāļu izraisītajām blaknēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+