Pirms 110 gadiem laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” par tirgus aktualitātēm: “Rudeņam tuvojoties, tirgos sastopam ļoti daudz medus, bet, tā kā barības preces tirgos top bieži viltotas, ta tas arī te notiek ar medu. Ka medus sava labuma un nekaitīguma ziņā pārspēj visus saldumus un priekš veselības uzturēšanas ir tā labākā barība, to daudzi šinīs laikos, sevišķi pilsētnieki, nezina un neievēro. Dažas ģimenes mātes to dažreiz iegādājas, bet pirkdamas nepazīst izšķirt īsto no neīstā, nopērk tā saucamo sacukuroto medu un, to par nederīgu atzīdamas, medu turpmāki nemaz neievēro. Īstam medum jābūt gaišam, dzeltenās vienlīdzīgās krāsās, drusku kristālīgas masas un vienādā biezumā bez kādas sāņu garšas. Pa daļai šķidra, pa daļai bieza un kunkuļaina medus masa, kādu tirgos bieži redz, pa lielākai daļai ir viltots medus vai nu ar cukuru, vai sīrupu. Arī tumšs medus pa lielākai daļai ir viltots, jo, līdz medus tiek pārvārīts, tas paliek tumšās krāsās. Medus ir vienīgais no visiem saldumiem, kas neizdrupina zobus un nesamaitā māgu, bet sevišķi pēdējo vēl stiprina un veicina sagremošanu. Kafija, tēja, vārīts piens, šokolāde, kakao, ar īstu medu baudīti, vareni smeķē.”