Elīna Zālīte (1898 – 1955).

Pirms 120 gadiem Gaujienas pagastā amatnieka ģimenē piedzima Elīna Zālīte – romāna ”Agrā rūsa” (1944) un vairāku populāru lugu – ”Bīstamais vecums” (1927), ”Maldu Mildas sapņojums” (1931) autore. Zālīte tulkojusi no igauņu valodas arī eposu ”Kalevipoegs” (1929) un citus klasiskus igauņu literatūras darbus. Literāri vērtīgākais ir 20. – 30. gadu periods, kad iznāca arī vienīgais, toties ļoti populārais dzeju krājums “Sila ziedi”. Šķita, autore paliks pie romantiskas mīlestības, attiecību sarežģījumu un sadzīvisku ainu sižetiem, tomēr padomju okupācija visu mainīja. Izrādījās, ka “Kulturālās tuvināšanās biedrības ar PSRS tautām” dalībniece brīvprātīgi vai piespiesti, taču ļoti labi māk pielāgoties jaunajai realitātei. Pēckara padomju Latvijā viņa kļūst par “cīnītāju par sabiedriski nozīmīgiem ideāliem”, tajā skaitā 1948. gadā sacerēja propagandistisko lugu “Atgūtā dzimtene”, kas aģitēja par latviešu bēgļu atgriešanos “atbrīvotajā” dzimtenē un ironizēja par tiem, kas palika Rietumos. Savukārt luga “Spēka avots” mudināja stāties kolhozos, bet dzejojums “Pēterītis miera sardzē” stāstīja par “padomju zemes” zēnu, kurš vēlas cīnīties pret kapitālistiskajiem “kara kurinātājiem”. 1956. gadā, jau pēc autores nāves, iznāca viņas pārstrādātā “Agrā rūsa”. Tā bija pārrakstīta tā, lai stāstījums izteiksmīgāk vēstītu “par trūcīgu mazpilsētas meiteni, kas ieslīgst mietpilsonismā, nonāk līdz noziegumam un traģēdijai, netieši vēršoties pret buržuāziskajām sadzīves normām”. Šīs darbības dēļ trimdā Zālīti mēdza lamāt par “komunisti”, tomēr cenšoties nošķirt viņas sākotnējo literāro devumu no vēlākā.

• Elīna Zālīte