“Uniona” stends Rīgas izstādē 1901. gadā.
“Uniona” stends Rīgas izstādē 1901. gadā.
“Uniona” stends Rīgas izstādē 1901. gadā.

1898. gada 21. augustā. VEF priekštecis 1

Pirms 120 gadiem laikraksts “Baltijas Vēstnesis” ziņoja: “Visaugstāki apstiprināta Krievu elektrības biedrība “Union”, kura nopirkusi Krievu Baltijas elektrotehnisko fabriku un to ievērojami paplašinājusi, iesākusi savu darbību.” Uzskata, ka ar šo brīdi likts pamats vēlākajam VEF, lai arī elektrotehnisku ierīču ražošanas vēsture Pēterburgas šosejas malā, tagadējā Brīvības gatvē 214, bija sākusies nedaudz agrāk – 1887. gadā vairāku Berlīnes elektrotehnisko firmu pārstāvis Henrihs Detmans iegādājās zemes gabalu minētajā Rīgas vietā un 1888. gadā savu firmu nosauca par Krievu–Baltijas elektrotehnisko rūpnīcu. Tā izgatavojusi elektrotehniskās laboratorijas aprīkojumu Rīgas Politehnikumam, kā arī pirmo dinamomašīnu Šmita cementa fabrikas vajadzībām Podragā. Darbnīca bija neliela, tādēļ to pārdeva vācu uzņēmumam “Union”, kas gādāja par ražošanas paplašināšanu. 1899. gadā pēc arhitekta Heinriha Kārļa Šēla projekta tapa “Union” korpuss ar grezno fasādi, kuras nišā novietoja tēlnieka Augusta Folca darināto zibeņmetēja Zeva skulptūru. Turpmākajos gados fabrika kļuva par vācu AEG filiāli un kā “Vispārēja elektrības kompānija” izvirzījās starp elektrotehniskās produkcijas ražošanas līderiem Krievijas impērijā. Līdz 1914. gadam uzbūvēja vēl četrus korpusus. Uzņēmums ražoja arī elektroaparatūru impērijas karakuģiem. Visas fabrikas iekārtas 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā tika evakuētas un nonāca Harkovā, kur kļuva par pamatu rūpnīcai, kas tur darbojas mūsdienās.

Reklāma
Reklāma