Foto – AFP/LETA

19. augusts – Pasaules humānās palīdzības diena 0

Tuvojoties Pasaules humānās palīdzības dienai, kas tiks atzīmēta 19. augustā, Eiropas Savienības starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva nākusi klajā ar paziņojumu.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

“Aicinu man pievienoties to drosmīgo sieviešu un vīriešu godināšanā, kuri palīdz glābt dabas katastrofās un pasaulē notiekošajos konfliktos cietušos. Pateicoties humānās palīdzības darbinieku ikdienas pūliņiem, miljoniem cilvēku spēj pārciest neiedomājamas grūtības un gūst iespēju piedzīvot labāku nākotni.

Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja, taču nauda vien nespēj izsniegt pārtiku badacietējiem, dziedēt ievainoto brūces un būvēt pajumtes bēgļiem. To paveic humānās palīdzības darbinieki, un es lepojos, ka mēs padarām viņu darbu iespējamu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krīzes situācijās cietušajiem sarežģītos apstākļos palīdz ārsti, medmāsas, psihologi, inženieri, loģistikas speciālisti, programmu vadītāji, informācijas pārvaldnieki, drošības konsultanti un pārējie humānās palīdzības sniedzēji.

Taču bieži vien par upuriem kļūst paši humānās palīdzības sniedzēji – provizoriskie dati par šo gadu liecina, ka ik dienas tiek ievainots, nolaupīts vai nogalināts vismaz viens humānās palīdzības darbinieks. Īpaši augsts riska līmenis pastāv Afganistānā un Sīrijā, bet nopietni starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir bieži sastopami arī saistībā ar citām krīzes situācijām.

Tas vienlīdz ietekmē humānās palīdzības sniedzējus un saņēmējus. Liedzot glābējiem piekļuvi grūtībās nonākušajiem, tūkstošiem cilvēku var palikt bez pajumtes, pārtikas, nekaitīga ūdens un veselības aprūpes. Ja humānās palīdzības organizācijas ir spiestas atstāt skarto reģionu pārlieku lielas nedrošības dēļ, cietēji ir bez palīdzības atstātie cilvēki.

Eiropas solidaritātes spēju palīdzēt krīzes situācijās un dabas katastrofās cietušajiem ietekmē arī vardarbība pret humānās palīdzības sniedzējiem. Pateicoties plašajam krīzes situācijas vietās esošo ekspertu tīklojumam, pagājušajā gadā vien Eiropas Komisija sniedza palīdzību vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku aptuveni 90 valstīs. Bieži vien šie cilvēki strādā bīstamos apstākļos – pēdējo gadu laikā ES humānās palīdzības grupas ir tikušas īslaicīgi evakuētas no Bangi (Centrālāfrikas Republika), Abidžanas (Kotdivuāra), Gomas (Kongo Demokrātiskā Republika), Kabulas (Afganistāna) un Damaskas (Sīrija). Palīdzības grupu evakuācijas rezultātā tiek radīti papildu šķēršļi tam, lai palīdzētu karadarbības slazdā nonākušajiem.

Reklāma
Reklāma

Tādēļ cietušo un mūsu pilsoņu solidaritātes vārdā un efektīvas palīdzības nodrošināšanas nolūkā aicinu konfliktos iesaistītās personas, valdības un nevalstisko organizāciju aktīvistus aizsargāt humānās palīdzības darbiniekus un ļaut tiem pildīt savu glābšanas misiju. Šis ir dzīvības un nāves jautājums. Pasaulei ir vairāk jāciena un jāaizsargā humānās palīdzības darbinieki.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.