Pirms 110 gadiem, 1905. gada 30. aprīlī, Krievijas cars Nikolajs II pasludināja impērijā ticības brīvību. “Ukazs par iecietību pret citām ticībām un ticības brīvību” bija sagatavots jau pirms dažiem gadiem, taču 1905. gada nemieri un ar to saistītās demokratizācijas tendences sabiedrībā procesu pasteidzināja, jo cara valdība iekšpolitiskās nestabilitātes apstākļos mēģināja iegūt dažādu konfesiju atbalstu. Līdz tam impērijā cieši ar valsts varu saistītā pareizticība baudīja augstākā mērā privileģētu statusu, kamēr pārējās ticības skaitījās tikai “paciešamas”, ciktāl to prasīja miera un kārtības uzturēšanas nepieciešamība. Jaunais likums pareizticīgās baznīcas privilēģijas impērijā nedaudz ierobežoja un cilvēki ieguva tiesības izstāties no pareizticības, kas agrāk bija aizliegts. Arī Iekšlietu ministrija saņēma rīkojumu izbeigt administratīvās lietas reliģijas jautājumos. Likums neattiecās uz jūdaistiem un neļāva pāriet no kristietības citās ticībās. Jaunās normas Baltijas guberņās apsveica, kaut praktiskajā dzīvē tās maz ko mainīja.