Mobilā versija
Brīdinājums -1.3°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
2. maijs, 2017
Drukāt

1907. gada 2. maijs. (1)

Dzilums

Dzimis “Saplēstās krūzes” autors

Pirms 110 gadiem Doles pagastā dzimis rakstnieks Alfreds Dziļums. Pirms kara tapa tikai daži viņa romāni, no kuriem populārākais ir “Saplēstā krūze” (1940). Literāro darbību Dziļums sāka 1938. gadā ar garstāstu “Raženā audze”. Autors to anonīmi iesūtīja Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajam stāstu konkursam un izpelnījās pirmo vietu – 500 latu un pastiprinātu izdevēju interesi. Vairākumu darbu Dziļums tomēr uzrakstīja 50. – 70. gados trimdā Zviedrijā. Tā kā sižetu pamatā bija lauku dzīves ainas, kritika Dziļumu mēdza saukt par “pēdējo zemnieku”. To dzīvi viņš pazina labi, jo jaunībā bija gana daudz strādājis gan laukos, gan mežos un labi iepazinis šīs vides sadzīvi. Vienlaikus Dziļumu uzskata par pirmo rakstnieku, kas garākas formas darbā atainojis latviešu leģionāru traģiku. Tie ir “Tornas grāvrači” (1949). Latvijas lauku apraksti latviešu literatūrā sāka iet mazumā jau 30. gadu beigās, savukārt autora turēšanās pie ierastās tematikas pat trimdā jau šķita pavisam neierasta. Kā vairākumam svešumā nonākušo literātu, Dziļumam nenācās viegli atrast laiku rakstīšanai, ja pamatuzdevums bija izdzīvot un iekārtoties jaunajā mītnes zemē. “Rakstīju Zviedrijā, papīra fabrikā strādādams nakts maiņās, kamēr papīra masa malās. Strādāju arī ledusskapju fabrikā pie agregātu pārbaudes. Vislabāk veicās Vermlandes mežā un tagad, strādājot Latviešu palīdzības komitejā Zviedrijā, jo agrās rīta stundas ir brīvas un tās ir svētīgas,” 1968. gadā intervijā “Daugavas Vanaga Mēnešrakstam” pauda Dziļums.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+