Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
24. marts, 2017
Drukāt

1907. gada 24. martā.

Poruks

Jānis Poruks noklausās savas dzejas lasījumus

Pirms 110 gadiem laikraksts “Rīgas Avīze” par Rīgas Latviešu biedrībā notikušo literāta Jāņa Poruka daiļrades vakaru, uz kuru ieradies arī pats Poruks: “Visupirms Teodors Zeiferts cēla priekšā savu drusku nesakarīgo literāriski politisko apcerējumu “Poruka nozīme mūsu sabiedrībā un dzejā”, pie kam lietoja gleznu, ka Poruks paceļoties mūsu dzejas lejā kā skaists zils kalns viens pats, kura galā dzejnieks kurinot spožu uguni, kas tāli atspīdot apkārtni. Haralds Eldgasts salīdzināja daiļā tēlojumā Poruku ar saules dievu, kurš krēslas un miglas ļaudīm uz zemes nesis savu dievišķo gaismu.” Ar Poruka dzejas lasījumiem uzstājās arī viņa draugs Rūdolfs Blaumanis, kā arī jaunais rakstnieks Viktors Eglītis, par kuru kritiķis atzīmēja: “Viņa balss tik vāja, ka necik tālu viņš bija pilnīgi nesaprotams. Tā jau nu nebija nekāda “deklamācija”. Ar visu vājo runu bija dzirdama viņa pusmalēnieciskā izloksne.” Skanēja Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola un Alfrēda Kalniņa solodziesmas ar dzejnieka vārdiem Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas izpildījumā. Pats Poruks uz lasījumiem bija atnācis par spīti veselības problēmām: “Pateicīgā publika godināja viņu, vairākas reizes izsaukdama uz tribīnes. Bāls, noguris šis kā vakara publikas mīlulis parādījās un nopietni paklanījās savu cienītāju priekšā.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+